Parasti sāk ziedēt jūnija beigās un vai jūlija sākumā, vidēji 20–30 dienas. Vēlākie sējas laiki nodrošina bites ar vēlo ienesumu, kas veicina jauno ziemojošo bišu audzēšanu.

Griķi ir viengadīgi sūreņu (Polygonaceae) dzimtas svešapputes augi. Griķi ir īsās dienas augs. To stublāji ir 30–90 cm gari, zaraini, noturīgi, šķautņaini, nogatavojoties pakāpeniski kļūst sārti. Vāja sakņu sistēma, mietsakne augsnē sasniedz 60–90 cm dziļumu, bet galvenā sakņu masa atrodas aramkārtā, tāpēc griķi ir jutīgi pret sausumu.

Ziedu krāsa maigi rozā vai sarkana. Ziedā 5 vainaglapas, 8 putekšņlapas, trīsžuburu drīksna un 8 nektāriji, kas atrodas putekšņlapu pamatā. Griķu ziediem raksturīgs dimorfisms, daļai no tiem pagarināti putekšņlapu kāti, bet daļai pagarināts irbulis. Griķi ir svešapputes augi, kurus galvenokārt apputeksnē bites. Tā augļi ir trīsstūraini riekstiņi. 1000 augļu masa ir 18–32 g. Griķiem raksturīgs īss veģetācijas periods (60–90 dienas) un palielinātas siltumprasības un mitrumprasības.

Griķu ziedos nektārs bagātīgi veidojas siltās (15–18 ⁰C) un mitrās naktīs, rasainos rītos. Saulaino dienu rītos, ja nav rasas, nektārs ziedos neizdalīsies. Bagātīgi griķi nektāru izdala no rīta un pēc lietus, kā arī siltā, mitrā laikā. Sauss un vējains laiks veicina nektāra iztvaikošanu. Ilgstoši karstā (virs 25 ⁰C) laikā nektārs nedaudz izdalās pirmajās stundās, vēlāk ziedi apvīst un pārtrauc nektāra izdalīšanos. Ziedi atveras pulksten 6–7 no rīta un turpina ziedēt līdz pulksten 13–14. Vēlāk ziediņi aizveras, un katrs zieds zied vienu dienu. Bites nektāru un putekšņus ievāc no rīta. Viena bišu saime var ievākt līdz 4–6 kg medus dienā. Medus raža atkarīga no ekololoģiskajiem apstākļiem, šķirnes, agrotehnikas u.c. faktoriem. Labvēlīgos apstākļos griķu vidējā medus raža 60–70 kg ha-1 (dažādos literatūras avotos 60–200). Griķu medus ir tumšs, tam ir izteikti specifiska garša un aromāts. Tas ir ļoti augstvērtīgs, satur vairāk dzelzs nekā citi medus veidi. Putekšņi tumši dzelteni. Griķu ziedus apputeksnē galvenokārt bites.