Facēliju var sēt atkārtoti dažādos termiņos. Pavasarī facēliju sēj aprīļa beigās, maija sākumā. Agrie sējumi sāk ziedēt no jūnija otrās dekādes līdz jūlija otrajai dekādei, iegūstot medus ražu 230–300 kg ha-1. Savukārt, sējot maija beigās, facēlija ziedēs visu jūliju, iegūstot medus ražu 128 kg ha-1. Lai pagarinātu facēlijas ziedēšanu, pavasarī to var sēt atkārtoti vairākos termiņos ar divu trīs nedēļu starplaiku. Sēju veic ar tādu aprēķinu, lai facēlija ziedētu tieši tajā laikā, kad citu nektāraugu trūkst, un nodrošinot tās nepārtrauktu ziedēšanu. Vēlākais sējas termiņš ir jūlija sākums, bet ziedēt sāk augusta vidū, un zaļo masu iestrādā augsnē kā zaļmēslojumu. Facēliju var sēt vēlu rudenī, novembrī, kad augsnes temperatūra ir zemāka par 5 ⁰C, lai sēklas nesadīgtu un salā dīgsti neietu bojā. Rudens sējumi sāks ziedēt nākamā gada maija beigās, jūnija sākumā un ziedēs līdz jūlija otrajai dekādei, nodrošinot medus ražu ap 200 kg ha-1.

Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.) ir viengadīgs ūdenslapju (Hydrophyllaceae) dzimtas 30–90 cm augsts lakstaugs. Stumbrs spēcīgs, zarains, pie pamata koksnains, ar asiem matiņiem. Lapas sakārtotas spirāliski, plūksnaini šķeltas vai dalītas. Plūksnu mala robaina. Ziedi uz īsiem ziedkātiņiem ar piecām saaugušām vainaglapām, veido garu vainaga stobriņu. Ziedi ir gaiši zilā vai zili violetā krāsā, sakopoti daudzziedu vārpveida ziedkopās. Spēcīgākā ziedkopa ar lielākiem ziediņiem veidojas uz galvenā stumbra, savukārt uz sānu zariem mazākas. Katrā ziedkopā ir 40–70 ziedu. Ziedkopu veido četri ieritināti rituļi. Ziedā piecas putekšnīcas. Ziedputekšņi ir tumši violeti. Iedzeltens nektāriju disks novietots ap sēklotni, klāts ar dziedzermatiņiem. Auglis – brūna olveidīga pogaļa. 1 g – līdz 700 sēklu. 1000 sēklu masa – 2,5 g.

Facēlija ir vienīgais augs (izņemot avenes), kura ziedos bites sastopamas arī pēc saules rieta. Visvairāk bites facēlijā dodas pēc neliela lietutiņa, kad visspēcīgāk izdalās nektārs. Pirmie ziedi parādās 40–45 dienas pēc sējas un zied 45–55 dienas. No pirmajiem ziediņiem līdz pilnziedam paiet 10–15 dienas, pilnzieds turpinās līdz 25 dienām, un līdz 20 dienām garš ir ziedēšanas beigu periods. Katrs facēlijas zieds zied divas, trīs dienas, un šajā laikā to paspēj apmeklēt apmēram 20 bites. Visvairāk nektāra izdala pirmie ziedi, un tā daudzums var sasniegt 0,83 mg no viena zieda, pilnzieda laikā tas ir 0,59 mg, bet vismazāk nektāra ir ziedēšanas beigās. Facēlijas nektārā cukura saturs ir līdz 28,9% (pēc Fomina) un pat līdz 42–57% (pēc Čačkova). Ziedi atveras no pulksten 6 līdz 20, intensīvāk – dienas otrajā pusē. Uz 1 ha ir ap 680 tūkstoši facēlijas augu un vairāk nekā viens miljards ziediņu, tādēļ medus raža, pēc dažādu autoru datiem, var sasniegt pat 800 kg ha-1, bet vidēji 250–700 kg-1. No facēlijas iegūtais medus ir gaiši zaļgans vai bezkrāsains, ar patīkamu smaržu un labu garšu – līdzvērtīgs liepu medum. Kristalizējas lēni. Pēc kristalizēšanās medus kļūst balts. Kārēs facēlijas medus nekristalizējas, tādēļ to var izmantot bišu ziemas barībai. Bez nektāra no facēlijām bites ievāc putekšņus zilā vai zili violetā krāsā.