Bišu vaska kvalitāti ietekmējoši faktori
Latvijas Biškopības biedrība veica kompleksu bišu vaska kvalitātes pētījumu, lai noskaidrotu kausēšanas un sterilizēšanas metožu, kā arī tehnoloģiskajā procesā izmantoto materiālu ietekmi uz vaska fizikālajām īpašībām. Eksperimentāli tika modelēta termiskā apstrāde, pakļaujot vaska paraugus 80–180 °C temperatūras iedarbībai 1 līdz 8 stundu intervālā.
Lai izvērtētu dažādu piejaukumu ietekmi uz vaska struktūru un vizuālām īpašībām, dabīgam, zināmas izcelsmes vaskam tika pievienots parafīns, stearīns un rapšu eļļa 10–50 % apmērā. Ņemot vērā bišu vaska krāsas variāciju nozīmi kvalitātes novērtēšanā, papildus tika analizēta dažādu metālu un polimēru materiālu kontaktu ietekme uz vaska pigmentāciju. Paralēli laboratoriskajiem testiem, kopš 2023. gada Latvijas Biškopības biedrība īsteno sistemātisku mākslīgo šūnu monitoringu, lai noteiktu augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu klātbūtni un kopējo ogļūdeņražu saturu bišu vaskā, lai izvērtētu aktuālo situāciju nozarē.
Pētījuma metodika
Vaska karsēšana 80–180 °C diapazonā
Peru telpu vasks, medus telpu vasks
Vaska piejaukumi- parafīns, stearīns, rapšu eļļa 10-50% koncentrācijā
Peru telpu vasks, medus telpu vasks
Dažādu materiālu un vielu ietekme uz vaska vizuālām īpašībām
Mākslīgo šūnu monitorings Latvijā
2023 - 9 paraugi; 2024 - 19 paraugi; 2025 - 15 paraugi
Quality Services International GmbH, Vācijas laboratorijā:
Pesticīdu atliekvielu noteikšana bišu vaskā (GC-MS/MS un LC-MS/MS metode)
Svešu ogļūdeņražu noteikšana bišu vaskā (GC-FID metode)
kopējais ogļūdeņražu saturs
parafīna piejaukums
Temperatūras ietekme uz vaska kvalitāti
Lai noskaidrotu, vai karsēšana ietekmē vaska vizuālās īpašības, laboratorijā tika testēti paraugi iegūti no medus un peru telpas kārēm. Tie tika karsēti 80–180 °C temperatūrā no vienas līdz pat astoņām stundām. Pētījums apstiprināja, ka termiskajai iedarbībai un tās ilgumam ir izšķiroša loma: jo augstāka un ilgāka temperatūras iedarbība, jo izteiktāk novērojamas vaska vizuālas izmaiņas. Pirmās pamanāmās krāsas izmaiņas novēroja jau pie 120 °C, bet pie 180 °C sākās krasa un neatgriezeniska vaska vizuālo īpašību pasliktināšanās, kas liecina par materiāla termisku bojāšanos.
Zinātniski tas skaidrojams ar to, ka vasks nav tikai viendabīga masa, bet gan sarežģīts taukvielu maisījums. Karstumā tajā sākas oksidēšanās un dabīgo savienojumu (esteru) sadalīšanās. Rezultātā vaskā pieaug brīvo taukskābju daudzums, kas padara to mazāk stabilu un zemākas kvalitātes.
Praktiskais ieteikums katram dravniekam: lai saglabātu vaska dabisko dzeltenumu un labās īpašības, vasku nedrīkst pārkarsēt. Izvēloties saudzīgu kausēšanas režīmu un pēc iespējas īsāku apstrādes laiku, vasks saglabāsies augstvērtīgs.
Piejaukumu ietekme uz vaska kvalitāti
Lai saprastu, kā piejaukumi ietekmē dabīga vaska īpašības, pētījumā tika sagatavoti paraugi ar dažādu parafīna, stearīna un rapšu eļļas piejaukumu (no 10 % līdz pat 50 %). Eksperimenti apliecināja: palielinoties šo piemaisījumu daudzumam, vasks pakāpeniski zaudē savas unikālās īpašības – mainās tā krāsa, lūzuma struktūra un izturība.
Tomēr vizuālās pazīmes, piemēram, neierasts spīdums vai parauga deformācija, kļūst izteiktas tikai pie lielāka piejaukumu daudzuma. Tas nozīmē, ka nelielu viltojumu ar neapbruņotu aci pamanīt ir gandrīz neiespējami.
Zinātniskā pieredze rāda, ka šāda vaska "uzlabošana" nav tikai estētiska problēma. Parafīns pamatā pasliktina vaska mehānisko stabilitāti, bet stearīna klātbūtne ir bīstama pašām bitēm. Pētījumi liecina, ka pat neliels stearīna daudzums (sākot no 10 %) var negatīvi ietekmēt peru attīstību un samazināt to izdzīvošanas rādītājus. Tā kā vaska viltošana mūsdienās ir izplatīta problēma, vizuālam novērtējumam vien uzticēties nevar.
Praktiskais ieteikums katram dravniekam: lai pasargātu dravu no zaudējumiem, ir būtiski izmantot tikai tīru, zināmas izcelsmes vasku un regulāri sekot līdzi tā aprites kvalitātei. Drošākā garantija ir pašu dravā iegūts un kontrolēts materiāls.
Dažādu materiālu un vielu ietekme uz bišu vasku
Vaska kausēšanas procesā liela nozīme ir ne tikai temperatūrai, bet arī tam, ar ko vasks nonāk saskarē. Pētījumā tika pārbaudīta dažādu metālu (cinkota skārda, melnā metāla, dzelzs, misiņa, vara) un plastmasas ietekme, kā arī salīdzināta mīksta un cieta ūdens lietošana. Rezultāti apliecina, ka vasks kā dabisks materiāls ir ķīmiski aktīvs – saskarsmē ar nepiemērotiem metāliem vai piesārņotu vidi tas piesaista nevēlamas vielas (jonus), kas ātri maina tā dabisko tīrību un krāsu. Materiāli, kas oksidējas (piemēram, dzelzs vai varš), izraisa ķīmisku reakciju, kuras rezultātā vasks neatgriezeniski maina krāsu un struktūru. Vaska kvalitāti ietekmē arī izmantotais ūdens. Ciets ūdens satur daudz kalcija un magnija sāļu, kas kausēšanas laikā reaģē ar vasku, veicinot nogulšņu veidošanos un pelēcīgu aplikumu. Turpretī mīksts ūdens (piemēram, lietus ūdens vai kondensāts) ir brīvs no kaļķa nogulsnēm, kas ļauj saglabāt vaska dabisko kvalitāti un krāsu. Eksperimentā tika secināts, ka vaska kausēšana kopā ar medu negatīvi ietekmē tā kvalitāti – medus skābes veicina vaska emulģēšanos, radot līdzīgas pelēcīgas nogulsnes kā ciets akas ūdens.
Praktiskais ieteikums: lai vasks nezaudētu savu dabisko krāsu un vērtību, kausēšanai jāizmanto tikai ķīmiski inerti trauki – vislabāk pārtikas kvalitātes nerūsējošais tērauds. Droša izvēle ir arī emaljēti trauki, taču tikai tad, ja to virsma ir nedeformēta un bez plaisām. Tāpat ieteicams izmantot mīkstu ūdeni un sekot trauku tīrībai, lai izvairītos no nevēlamām ķīmiskām reakcijām.
