2025. gada propolisa pētījuma rezultāti

Zemāk attēloti analīžu rezultāti no katras dravas novietnes.

1. dravas novietne – Jelgavas novads
2. dravas novietne – Talsu novads
3. dravas novietne – Aizkraukles novads.

Rezultāti apkopoti salīdzinot paraugu ņemšanas ciklus savā starpā. Iegūtā propolisa masas atšķirības cieši saistītas ar vaska saturu tajā. Pirmajā paraugu ņemšanas ciklā 1. un 2. dravas novietnē tika konstatēts visaugstākais vaska saturs, kas turpmākajos ciklos pakāpeniski samazinājās. Līdzīga tendence novērota arī 3. novietnē, tomēr ceturtajā ciklā tika novērots vaska satura pieaugums. Šādas svārstības skaidrojamas ar bišu saimes īpašībām, botāniskās vides atšķirībām un sezonāli mainīgu sveķu pieejamību.
1. dravas novietnē augstākais flavonoīdu saturs tika konstatēts 4. ciklā, 2. novietnē — 3. ciklā, savukārt 3. novietnē — 4. ciklā. Šie rezultāti norāda uz tendenci flavonoīdu saturam propolisā palielināties, sākot ar augusta sākumu.

Zemāk attēloti analīžu rezultāti no katras dravas novietnes, savstarpēji salīdzinot izmantotos propolisa sietus.

Lielākais propolisa daudzums tikai iegūts:

1. dravas novietnē tika iegūts, izmantojot silikona sietu
2. dravas novietnē — Vācijas sietu
3. dravas novietnē — visi sieti uzrādīja līdzvērtīgu rezultātu, izņemto silikona sietu.

Zemākais vaska saturs tika konstatēts:

1. dravas novietnē Anel sietam 42,05 %
2. dravas novietnē Vācijas sietam 28,85 %
3. dravas novietnē Silikona sietam 20.95 %

Šie rezultāti norāda, ka propolisa sieta veids ietekmē iegūtā propolisa vaska saturu, turklāt optimālais siets var atšķirties starp dravas novietnēm. Novērotās atšķirības liecina, ka vaska saturs propolisā ir kompleksi atkarīgs no sieta konstrukcijas, bišu saimes īpašībām un lokālās botāniskās vides.

Flavonoīdu satura atšķirības:

1. dravas novietnē augstāko flavonoīdu saturu uzrādīja silikona siets
2. dravas novietnē — Austrijas siets
3. dravas novietnē — Austrijas siets

Previous
Previous

Bišu vaska kvalitāti ietekmējoši faktori

Next
Next

Propolisa ražošana