Baltais āboliņš zied no maija trešās dekādes, jūnija sākuma līdz augustam. Zied vidēji 30–60 dienas. Zieds zied 2–3 dienas. Masveida ziedēšana beidzas jūlija vidū.

Baltais āboliņš (Тrifolium repens L.) ir daudzgadīgs tauriņziežu (Fabaceae) dzimtas līdz 45 cm garš lakstaugs, stīgotājapakšzāle. Stublājs ir ložņājošs, mezglu vietās veidojas piesaknes un jauni dzinumi, tāpēc baltais āboliņš vairojas veģetatīvi un aizpilda tukšās vietas zelmenī. Lapas pamīšus, uz gariem kātiem, trīsstarainas, lapiņas otrādi olveida. Ziedi balti, zaļganbalti vai gaiši rožaini, sakārtoti galviņās bezlapainu ziednešu galā. Ziedgalviņā 30–90 ziediņu uz gariem ziedkātiem. Auglis – pāksts, kurā veidojas 3 vai 4 sēklas. Baltā āboliņa šķirne ‘Daile’.

Ziedi labi izdala nektāru visu dienu. Diennaktī zieds izdala 0,012 mg cukura. Labi medo siltā (gaisa temperatūra 27–32 ⁰C) un mitrā laikā, ja kaļķainas augsnes. Medus vidēji 100110 kg ha-1 (var būt 20–120 kg ha-1), atkarībā no augšanas apstākļiem. Ganībās ar 20% baltā āboliņa (pēc platības) medus raža 20 kg ha-1. Labos apstākļos bišu saime var ienest 3,5 kg medus dienā. Medus ir gaišs, bezkrāsains, caurspīdīgs, maigu aromātu, savdabīgu garšu. Ātri kristalizējas, veidojot smalkus kristālus, cietu, baltu masu. Ziedputekšņi gaiši dzelteni. No viena zieda var iegūt 3,2-4,8 mg ziedputekšņu.