Bišu slimību ierosinātāju mazais monitorings 2025

Latvijas Biškopības biedrība 2025. gada intervences TKO 3.2. ietvaros ir veikusi nelielu monitoringa pētījumu dažu bišu slimību ierosinātāju izplatības konstatēšanai Latvijas bišu dravās. Analizētie bišu slimību ierosinātāji – Amerikas peru puve, Eiropas peru puves, akūtās bišu paralīzes vīruss, hroniskās bišu paralīzes vīruss, bišu māšu melno kannu vīruss, deformēto spārnu vīruss.

Metodika

Pētījumā piedalījās nejauši izvēlētas bišu dravas Latvijas novados, kuru īpašnieki piekrita sadarboties. Ņemts vērā nosacījums, lai attālums starp tām ir vismaz 10 km. Dažas dravas tika iesaistītas pēc biškopju pieteikšanās par kādu klīnisku bišu veselības problēmu novērošanu. Katrā dravā paņemts viens pieaugušo bišu paraugs 50–60 bites tīrā, sterilā 50 ml stobriņā, otrs pieaugušo bišu paraugs 50–60 bites 50 ml stobriņā un pārliets ar 70° spirtu bišu vīrusu analīzēm. Kā arī bišu peru paraugs, izgriežot to no aizvākoto peru laukuma vai uz robežas starp aizvākotiem un neaizvākotiem periem. Paraugi transportēšanas laikā uzglabāti +2..+6°C temperatūrā un pēc iespējas ātrāk nogādāti BIOR laboratorijas paraugu pieņemšanas punktos. 2025. gadā bišu peru un pieaugušo bišu paraugi tika iegūtu dravās, kass atrodas: Limbažu, Saulkrastu, Siguldas, Cēsu, Jēkabpils, Preiļu, Kuldīgas, Ventspils un Jelgavas novados.

Rezultāti

Amerikas peru puve (APP)

Iegūti un izanalizēti 30 bišu peru paraugi. Vienā gadījumā dravā bija aizdomīga Amerikas peru puves klīniskā aina, laboratorijas rezultāti apstiprināja APP ierosinātāja klātesamību. Visos pārējos paraugos APP ierosinātājs netika atrasts. Pārējie paraugi tika paņemti no klīniski veselām saimēm, lai mēģinātu atklāt iespējamu ierosinātāja slēptu klātbūtni, kura neizpaužas klīniskā ainā.

Eiropas peru puve (EPP)

Vienlaicīgi ar Amerikas peru puves ierosinātāju paņemti un laboratoriski testēti bišu peru paraugi uz Eiropas peru puves ierosinātāju. Visi paraugi bija negatīvi – tas ir, Eiropas peru puves ierosinātājs netika atrasts.

Bišu vīrusu izraisīto slimību ierosinātāji

Paņemti pieaugušo bišu paraugi no klīniski veselām bišu saimēm un testēti 4 bišu vīrusu klātbūtni laboratorijā. Testēšanas metode RT-PCR, ar kuru noteikts šo vīrusu ģenētiskais materiāls bitēs. Tas ne vienmēr norāda uz klīnisku saslimšanu, taču iegūtie rezultāti ļauj spriest par šo vīrusu izplatību un klātesamību bišu dravās.

Bišu vīrusu paraugi

• Bišu akūtās paralīzes vīruss, angliski Acute Bee Paralysis Virus, ABPV

  Inficētām bitēm novēro:

  • Pēkšņu paralīzi (īpaši spārniem un kājām)

  • Trīci un nekoordinētas kustības; nespēju lidot

  • Ātru nāvi (dažkārt 1–2 dienu laikā)

  • Var izraisīt strauju darba bišu bojāeju; samazinās saimes produktivitāte

  • Smagos gadījumos noved pie bišu saimes bojāejas

  Vīruss izplatās:

  • Tiešā kontaktā starp bitēm

  • Ļoti bieži ar parazīta palīdzību — Varroa destructor

• Hroniskās bišu paralīzes vīruss, angliski Chronic Bee Paralysis Virus, CBPV

  Slimība bieži izpaužas divās formās

  1) “Melno bišu” sindroms

  • Bites kļūst tumšas, spīdīgas, bez apmatojuma

  • Izskatās “plikas” un mitras

  • Citas bites tās grūž ārā no stropa

  2) Nervu sistēmas forma

  • Trīce un nekontrolētas kustības

  • Rāpošana stropa tuvumā

  • Nespēja lidot

• Deformēto spārnu vīruss, angliski Deformed Wing Virus, DWV

  Visizteiktākās pazīmes redzamas jaunajām bitēm:

  • Deformēti, saīsināti vai neattīstīti spārni

  • Uzpūsts vai saīsināts vēders

  • Nespēja lidot

  • Īss dzīves ilgums (dažas dienas)

  • Dažkārt inficētas bites var izskatīties normāli, bet būt vājākas un dzīvot īsāku mūžu

  • Galvenais izplatītājs ir parazītiskā ērce — Varroa destructor, ērce ne tikai pārnēsā vīrusu, bet arī vājina bites, padarot tās uzņēmīgākas pret infekciju

• Bišu māšu melno kannu vīruss, angliski Black Queen Cell Virus, BQCV

  Slimība vislabāk pamanāma bišu māšu šūnās (“kannās”) tieši šī melnā krāsa dod vīrusam nosaukumu:

  • Māšu kāpuri vai kūniņas stadijā iet bojā

  • Šūnas saturs kļūst tumši brūns līdz melns

  • Māšu kannas ārēji kļūst tumšākas (“melnas”)

  • Bojātās kannas bieži ir sausas un trauslas, tur nav vairs bišu mātes pera

  • Parasti neizraisa tūlītēju visas saimes bojāeju, bet būtiski ietekmē reprodukciju

Bišu vīrusu izplatība

• Tiešā kontaktā starp bitēm

• Visbiežāk ar parazīta palīdzību — Varroa destructor

• BQCV gadījumā senāk uzskatīja, ka saistīts tikai ar — Nosema apis un arī Nosema ceranae, bet šodien jau ir pētījumi, kuri apliecina, ka liels ērču Varroa destructor daudzums saimē ir vīrusa izplatību veicinošs

• Varbūt ar inficētu barību

Bišu vīrusu slimību profilakse

Bišu vīrusiem, specifiskas ārstēšanas nav, līdz ar to var paļauties tikai uz profilaksi:

• Kontrolēt Varroa destructor parazītu daudzumu bišu saimēs, ar biškopības metodēm vai atbilstošiem preparātiem

• Kontrolēt Nosema apis&ceranae infekciju, kas var būt saistīta ar BQCV

• Uzturēt stipras, veselīgas saimes ar pietiekošu barības rezervi

• Nodrošināt labu higiēnu stropā (regulāri mainīt vecās kāres, aprīkojuma dezinfekcija)

• Jaunas, kvalitatīvas mātes

• Izvairīšanās no stresa faktoriem (barības trūkums, pesticīdi), intensīvās saimēs pārblīvētība veicina infekciju

Kopsavilkums

• Konstatēts, ka no 30 dravu izanalizētajiem paraugiem uz Amerikas un Eiropas peru puvēm atrasts 1 APP pozitīvs bišu peru paraugs. Tas liecina, ka APP tomēr ir problēma, jo pat analizējot tik nelielu paraugu skaitu ir iegūts šāds rezultāts.

• Bišu vīrusa monitoringā analizējot 35 paraugus konstatēts, izplatītākais no 4 analizētajiem vīrusiem ir bišu māšu melno kannu vīruss 84 % un tikai tad seko deformēto spārnu vīruss 34 %, hroniskās bišu paralīzes vīruss atrasts 20 %, bet akūtās bišu paralīzes vīruss starp 35 paraugiem netika konstatēts.