Gan vasaras, gan ziemas rapsis ir izteikts garās dienas augs, tāpēc tas jāsēj maksimāli agri. Latvijā optimālais vasaras rapša sējas laiks ir no aprīļa vidus (Kurzeme, Zemgale) līdz aprīļa beigām (Vidzeme, Latgale). Ziemas rapsi parasti sēj augustā vai septembra pirmajā dekādē, bet novāc jūlijā.

Rapsis ir viengadīgs kāpostu (Brassicaceae) dzimtas 60–130 cm augsts lakstaugs. Rapsim ir vasaras un ziemas formas. Izveidotas daudzas šķirnes. Veģetācijas periods par 10–20 dienām garāks nekā ripsim. Sakne – mietsakne ar piesaknēm. Stublājs stāvs un zarojas. Lapas mīkstas un sulīgas. Ziedi blīvā ķekarā stublāja un zaru galā, izziedot ķekars jūtami pagarinās un ir skrajš. Vainaglapas spilgti dzeltenas, bet putekšņlapas dzeltenas, stāvas. Auglis – ļoti liels un masīvs pākstenis (ga 5–10 cm, pl 0,3–0,5 cm). Sēklas ieapaļas, tumšbrūnas. Gan vasaras, gan ziemas rapsis ir izteikts garās dienas augs, tāpēc tas jāsēj maksimāli agri.

Rapsis ir labs nektāraugs, kas nodrošina augstu ražu, turklāt rapša medus ienesums ir relatīvi stabils, un labai rapšu medus ražai pietiek ar nedaudzām labām ienesuma dienām. Pastāv divi veidi, kā izmantot rapšu ienesumu, – medus ražošanai un vājāko saimju attīstībai, lai sagatavotu tās vēlākam ienesumam. Ziemas rapšu putekšņi stimulē bišu saimju attīstību pavasarī. Rapšu ziedos nektārs izdalās nepārtraukti, tādēļ bites vienu ziedu apmeklē atkārtoti. Rapsis ir pašapputes augs, tomēr bites veicina augu apputeksnēšanos, ievācot gan nektāru, gan putekšņus. Izpētīts, ka rapša ziedā ir ap 0,09–1,23 mg nektāra ar cukura saturu 16,5–51,5%. Apputeksnētajos laukos iegūst augstākas rapšu sēklu ražas. Medus raža vidēji 60–70 kg ha-1.

Rapšu medus ir gaiši dzeltens, ar vieglu sinepju smaržu un zemu skābuma saturu. Medus ātri kristalizējas, tāpēc tas nav ieteicams ziemas barībai.