Propolisa ražošana
Latvijas Biškopības biedrība 2024. gadā uzsāka daudzgadīgu lauka pētījumu, kas tika turpināts 2025. gadā un turpināsies arī 2026. gadā. Pētījums norit trīs dažādās dravu novietnēs - Talsu, Jelgavas un Aizkraukles novados. Pētījumā iesaistītie biškopji: Kārlis Bolmanis, Linda Purviņa, Līvija Golovecka.
Pētījuma mērķis ir salīdzināt četru komerciāli pieejamu propolisa sietu ražošanas efektivitāti un noteikt optimālo propolisa ievākšanas laiku Latvijas klimatiskajos un botāniskajos apstākļos.
Propoliss ir augstas pievienotās vērtības biškopības produkts, kura kvalitāti un ķīmisko sastāvu būtiski ietekmē ievākšanas tehnoloģija, sezonalitāte un bišu saimes īpašības. Pētījuma rezultāti sniedz praktisku pamatu efektīvākai un kvalitatīvākai propolisa ieguvei Latvijas biškopībā.
Pētījuma ierīkošana un struktūra:
Trīs dravas novietnes (trīs dažādi biškopji)
10 bišu saimes dravas novietnē
Četri komerciāli propolisa sieti
Ražošanas un pētījuma laiks – jūnijs līdz septembris
PŅC1 PŅC2 PŅC3 PŅC4 – trīs nedēļu intervāls starp PŅC
Katra sieta produkta masas mērījumi
*PŅC – parauga ņemšanas cikls
Analīzes veicām Vācijas laboratorijā QSI:
Vaska saturs
Flavonoīdi
Svins (Pb), Dzelzs (Fe), Cinks (Zn), Kadmijs (Cd) un dzīvsudrabs (Hg)
Pesticīdu skrīnings
Pētījuma sākums un paraugu ņemšanas cikli
Katrā dravas novietnē propolisa sieti tika izvietoti stropiem atšķirīgās pozīcijās. Katram nākamajam stropam sietu novietojums tika pagriezts pulksteņrādītāja virzienā par vienu pozīciju.
Pēc trīs nedēļām sieti tika noņemti un aizvietoti ar jauniem, tos atkārtoti pārpozicionējot par vienu vietu pulksteņrādītāja virzienā. Šāda metodika nodrošināja, ka katrs siets dažādos paraugu ņemšanas ciklos atradās atšķirīgās stropa vietās.
Katrā paraugu ņemšanas ciklā un katrā dravas novietnē no viena tipa propolisa sietiem iegūtais propoliss tika apvienots kopparaugā, kas tika nosūtīts laboratoriskai analīzei.
No katra sieta tika ekstriģēts propoliss, reģistrējot iegūto propolisa masu un to attiecinot uz konkrēto bišu saimi un paraugu ņemšanas ciklu. Apkopojot iegūtos datus, tika noteikts katras saimes propolisa ražīgums katrā ciklā, kas ļāva izvērtēt saimes sniegumu propolisa ražošanā.
Analizējot datus par katru pētījumā iesaistīto saimi, tika konstatētas būtiskas atšķirības propolisa ražībā. Tās skaidrojamas ar izmantoto bišu māšu ģenētiku: pirmajā dravas novietnē dravots ar Buckfast bišu mātēm, kurām propolisa vākšana nav izteikti raksturīga; otrajā novietnē izmantotas gan Buckfast, gan Karnika bišu mātes savukārt trešajā dravas novietnē dravots tikai ar Karnika bišu mātēm.
