Tropilaelaps ērču izvāzija bitēm
Latīniskais nosaukums:
Tropilaelaps clareae
Tropilaelaps mercedesae
Tropilaelaps koenigerum
Tropilaelaps thaii
Tropilaelaps spp. ģints ērces ir bīstama invāzija, kas ir steidzami ziņojamo slimību sarakstā. Par jebkuru šīs slimības gadījumu ir jāziņo kompetentajām iestādēm (Latvijā – Pārtikas un veterinārajam dienestam). No četrām Tropilaelaps sugām tikai T. clareae un T. mercedesae ir zināmas kā Eiropas medusbites (Apis mellifera) parazīti.
Eiropas Savienībā Tropilaelaps ērces pagaidām nav konstatētas. Tomēr pastāv ievērojams risks, ka tās var ievest, ņemot vērā to neseno izplatību Centrālajā Āzijā un Melnās jūras–Kaukāza reģionā.
Kaitējums bišu saimēs
Augstas invāzijas gadījumā Tropilaelaps spp. izraisa līdzīgus bojājumus kā Varroa spp. (ērces, kas parazitē uz medusbitēm). Gan peri, gan pieaugušās bites, kas izaug no invadētiem periem, cieš no augstas mirstības, kas izraisa bišu saimes samazināšanos un bojāeju. Eiropas medusbites saime var pilnībā iet bojā divu līdz trīs mēnešu laikā pēc Tropilaelaps spp. invāzijas sākuma.
Biškopju reģistrēšanās valsts reģistrā
Ir svarīgi, ka visi biškopji ir reģistrējušies valsts datubāzē (Latvijā – Lauku atbalsta dienestā). Ja nav zināmas bišu saimju atrašanās vietas, kurām draud Tropilaelaps spp. invāzija, tad nav iespējas atklāt izplatību, panākt izskaušanu, kā arī kontrolēt invāziju gadījumos, ja tā tiek apstiprināta.
Eiropas Savienības tiesību akti
Eiropas Savienībā Tropilaelaps spp. ērču invāzija tiek uzraudzīta un tiek veikti pasākumi, lai novērstu tās ievešanu un izplatīšanos starp dalībvalstīm. Spēkā esošie tiesību akti aizliedz ievest bites un bišu saimes no trešajām valstīm, izņemot Šveici. Medusbišu mātes ir atļauts ievest no ļoti ierobežota skaita valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Šie noteikumi ir galvenais aizsardzības līdzeklis pret Tropilaelaps spp. izplatību.
Ja invāzija ar Tropilaelaps spp. ir nostiprinājusies, to izskaust ir neiespējami. Modrība ir būtiska ērču invāzijas agrīnai atklāšanai.
Kā atpazīt Tropilaelaps ērci?
Ērcei ir četri kāju pāri, no kuriem pirmais pāris ir vērsts uz augšu un atgādina antenas (a).
Pieaugušas ērces ķermeņa krāsa: sarkanīgi brūna, tā ir gaišāka nekā Varroa destructor (b).
Nenobriedušas ērces ir baltas (c).
Izmērs: aptuveni 1 mm gara 0,5 mm plata (a).
Redzamas ar neapbruņotu aci, bet ir mazākas par Varroa ērci (b).
Tropilaelaps ērces ķermenis ir iegarens, atšķirībā no Varroa ērces, kurai ir krabim līdzīga forma (b). Apskatot ērci ar palielināmo stiklu, tai uz vēdera redzamas raksturīgas hitīna plāksnītes (a). Tropilaelaps ērce kustas ātri, salīdzinot ar Varroa ērci, kas ir relatīvi lēna.
Bioloģiskais cikls
Tropilaelaps ērces dzīves cikls ir līdzīgs Varroa ērces dzīves ciklam, jo tās abas vairojas medusbišu peros.
Attīstības cikls ilgst aptuveni nedēļu. Pieaugušas ērces dēj olas peru šūnās, kur izšķīlušās nenobriedušās ērces (c) barojas ar attīstībā esošo bišu peru hemolimfu (bišu asinīm), radot bojājumus un pārnēsājot vīrusus. Lai vairotos, pārošanās nav obligāta, jo olas var dēt arī neapaugļotas mātītes. Mātītes var vairoties, gandrīz neizejot forētisko fāzi (laiku, kas pavadīts uz pieaugušām bitēm).
Šīs īpašības ļauj Tropilaelaps ērcēm vairoties daudz ātrāk nekā Varroa ērcēm.
Tropilaelaps barojas tikai ar periem, nevis ar pieaugušajām bitēm, jo nespēj caurdurt to kutikulu. Līdz ar to bez periem ērce, iespējams, nevar izdzīvot ilgāk par sešām dienām.
Kā atpazīt invāziju?
Tropilaelaps invāzijas klīniskās pazīmes:
Nevienmērīgs aizvākoto peru raksts (neregulārs aizvākoto peru laukums), miruši peri, bojāti peru šūnu aizvākojumi; ja bišu saimes ir ar augstu invāzijas pakāpi, novēro “kailus perus”, kas rodas, kad darba bites noņem peru aizvākojuma vāciņus (d);
Pieaugušas bites vai peri ar malformācijām: piemēram, samazināts vēdera apjoms, atrofēti spārni, deformētas vai trūkstošas kājas (d);
Pie ieejas stropā novēro vājas, rāpojošas bites, kas nespēj lidot;
Uz rāmīšiem, periem vai pieaugušajām bitēm novēro mazas, ļoti kustīgas ērces (e).
Izplatīšanas veidi
Tropilaelaps ērces izplatās starp bišu saimēm ar pieaugušu medusbišu starpniecību (forētiskā fāze) dabisku procesu rezultātā, piemēram, maldīšanās, laupīšanās un spietošana. Parazīta izplatīšanos veicina arī ikdienas darbs ar bitēm, piemēram, bišu saimju dalīšana vai peru rāmīšu pārvietošana. Galvenais un ātrākais veids, kā ērce izplatās lielos attālumos, ir inficētu bišu saimju vai bišu pārvietošana uz jaunām teritorijām.
Padomi:
Lai saimes nobirumos atrastu Tropilaelaps ērces un atšķirtu tās no citām ērcēm izmantojiet palielināmo stiklu un galvas lukturi. (f).
Lai savāktu Tropilaelaps ērces, izmantojiet smalku otu, kas samitrināta medū vai ūdenī, vai arī pinceti ar smalkiem galiem.
Izplatīšanas veidi
Tropilaelaps ērces izplatās starp bišu saimēm ar pieaugušu medusbišu starpniecību (forētiskā fāze) dabisku procesu rezultātā, piemēram, maldīšanās, laupīšanās un spietošana. Parazīta izplatīšanos veicina arī ikdienas darbs ar bitēm, piemēram, bišu saimju dalīšana vai peru rāmīšu pārvietošana. Galvenais un ātrākais veids, kā ērce izplatās lielos attālumos, ir inficētu bišu saimju vai bišu pārvietošana uz jaunām teritorijām.
Padomi:
Lai saimes nobirumos atrastu Tropilaelaps ērces un atšķirtu tās no citām ērcēm izmantojiet palielināmo stiklu un galvas lukturi. (f).
Lai savāktu Tropilaelaps ērces, izmantojiet smalku otu, kas samitrināta medū vai ūdenī, vai arī pinceti ar smalkiem galiem.
Ko darīt aizdomu gadījumā?
Pēc iespējas ātrāk ziņojiet kompetentajai iestādei, kas veiks atbilstošus pasākumus.
Visi aizdomīgie Tropilaelaps paraugi nekavējoties jānosūta nacionālajai references laboratorijai un/vai kompetentajai iestādei diagnostikas veikšanai (Latvijā – BIOR):
norādiet pēc iespējas vairāk informācijas (piemēram, savu vārdu, dravas numuru, atrašanās vietu);
ērču savākšanai izmantojiet hermētiski noslēgtu trauku;
diagnostikai nedrīkst nodot dzīvas ērces. Tās vispirms nogaliniet, nakti paturot saldētavā.
EURL for Bee Health, Anses Sophia Antipolis Laboratory (Francija) – eurl.bee@anses.fr
