Baltās sinepes
Latīniskais nosaukums: Sinapis alba L.
Ziedēšanas laiks: Zied no jūnija līdz septembrim
Apraksts: Sinepes (Sinapis) ir viengadīgs kāpostaugu (Brasicaceae) dzimtas augs. Izplatītākās ir četras sugas: zilganās, baltās, melnās un Abesīnijas sinepes. Latvijā audzē baltās sinepes (Sinapis alba L.). Svešapputes augi, kurus audzē zaļmasas ieguvei un kā nektāraugu. Sinepes ir 80–100 cm augsts augs ar zarainu stumbru, dziļu sakņu sistēmu. Ziedi dzelteni, bāli dzelteni zaru galos uz pagarinātiem kātiņiem. Auglis – pākstenis. Sēklas apaļas, sīkas, dzeltenas. Sēklām kodīga garša, tās satur ap 30% eļļas. Sēklas dīgst 2–3 °C temperatūrā. Dīgsti pacieš līdz mīnus 6 °C naktssalnas. Sinepes ir mitrumprasīgas, izteikti garās dienas augi, maz izvēlīgas augsnes ziņā. Slikti aug blīvā, smagā un mitrā māla augsnē.
Nozīme biškopībā: Baltās sinepes ir ātraudzīgas, 40–50 dienas pēc sadīgšanas tās sāk ziedēt. Ziedēšanas ilgums 20–30 dienas. Nektārs satur 18–25% cukura, atkarībā no ārējiem apstākļiem, bitēm viegli aizsniedzams. Zieds izdala 0,2–0,56 mg nektāra. Ziedi sāk atvērties jau pulksten 6–7 no rīta. Ziedēšanas sākumā bites ziedus apmeklē pulksten 9–15, bet visvairāk ap 12; pilnziedā bišu skaits ziedos palielinās trīs reizes, maksimums ir rīta pusē, bet ziedēšanas beigās strauji samazinās bišu skaits sinepes ziedos. Bites ievāc 40–150 kg ha-1 putekšņu. Sinepju medus un putekšņi stimulē saimes attīstību, labvēlīgi ietekmē bišu veselību. Sinepju lauku apputeksnēšanā izmantojot bites, balto sinepju sēklu raža palielinās par 34–64% (W. Merry).
Medus: Rapšu medus ir gaiši dzeltens, ar vieglu sinepju smaržu un zemu skābuma saturu. Medus ātri kristalizējas, tāpēc tas nav ieteicams ziemas barībai.
