Pēc biedrības «Zemnieku saeima» atkārtoti izskanējušās prasības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam «atvainoties visiem Latvijas lauksaimniekiem», Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA), Latvijas Biškopības biedrība (LBB) un Latvijas Zemnieku federācija (LZF) vēlas uzsvērt, ka liela daļa Latvijas lauksaimnieku neatbalsta šo un citas pesticīdu lobija organizāciju izvirzītās nepamatotās prasības.

Kā ziņots, pēc Eiropas hitu radio 20. maijā izskanējušā satīriskā sižeta, kurā ķīmisko lauksaimniecības pesticīdu lietotāji nosaukti par bišu masu slepkavām, atsevišķas industriālo lauksaimnieku lobija organizācijas reaģēja asi, pieprasot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša atvainošanos. LBLA, LBB un LZF uz notiekošo reaģēja,  paužot uzskatu, ka situācija ir pārlieku dramatizēta (sākot ar to, ka izteikumu autors nemaz nav ministrs Plešs) un noraidot šīs prasības. 

LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis uzsver, ka «Zemnieku saeimas» rosinātie protesti ir apzināta uzmanības novēršana no Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna, ko pašlaik izstrādā Zemkopības ministrija un kur ir daudz nepilnību jomās, kas skar vides un apputeksnētāju aizsardzību, pesticīdu lietošanas samazināšanu, mazo un vidējo lauksaimnieku atbalstu, bioloģiskās lauksaimniecības attīstību u.c. 

«Protestus organizē industriālo lauksaimnieku grupa. Apgalvojums, ka visi Latvijas lauksaimnieki atbalsta ministram izteiktos pārmetumus un vēlas piedalīties protestos, ir apzināta situācijas sagrozīšana. Latvijas lauksaimnieku vidū valda viedokļu atšķirības, turklāt liela daļa lauksaimnieku iestājas par zaļāku lauksaimniecību. «Zemnieku saeima» uzsver, ka dialogs nenotiek un VARAM to nevēlas, taču tā atkal nav patiesība. Piemēram, VARAM vadībā 30. jūnijā notika kārtējā darba grupa, kas vērtē ierobežojumu noteikšanu pesticīdu lietošanai apdzīvotu māju tuvumā. Diemžēl šī lauksaimnieku grupa vēlas pasniegt nevis patiesu informāciju, bet viņu izpratnē pareizu informāciju, ko uzspiež sabiedrībai. Tas ir aizgājis tik tālu, ka katrs, kurš sāk runāt par pesticīdu kaitīgumu, tiek nosaukts par naida kurinātāju. Taču mēs uzskatām, ka par šīm tēmām ir un būs jādiskutē arvien plašāk, jo Latvijā pesticīdu lietojums pieaug. Šie temati, kas skar pesticīdu ietekmi uz dabu, bitēm un sabiedrību, šo lauksaimnieku organizācijām ir nepatīkami,» norāda G. Norkārklis. 

LBB valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzsver, ka uzsāktā kampaņa ir pretrunā sabiedrības interesēm: «Daži organizāciju vadītāji sarīkojuši sev publicitātes kampaņu, jo aizstāv pesticīdu lietošanu, nerēķinoties ar plašu sabiedrības, biškopju un vides aizstāvju viedokli. Šī vienkārši ir nepamatota nomelnošanas kampaņa, jo viņi redz, ka lielākā daļa sabiedrības neatbalsta pesticīdu pārmērīgu lietošanu.» 

LZF vadītāja Agita Hauka: «LZF, pārstāvot vairāk nekā 6000 dažādu nozaru un lielumu saimniecības, neizprot šobrīd uzpūsto negatīvo akciju pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Jo sevišķi tāpēc, ka līdz šim esam sekmīgi sadarbojušies gan ar valsts iestāžu, gan dažādu nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, risinot lauksaimniecībai, uzņēmējdarbībai un videi nozīmīgus jautājumus. Arī VARAM kompetencē esošajos jautājumos esam gatavi turpināt aktīvi līdzdarboties un esam pārliecināti, ka daudzpusēja sociālo partneru diskusija atrisinās arī līdz šim neatrisinātos jautājumus. Neizprotam un neatbalstām Lauksaimnieku Organizācijas sadarbības padomes (LOSP) dalību šajā «protesta» akcijā, jo kā LOSP līdzdibinātāji un biedri nepiekrītam šai rīcībai. Pašlaik lauksaimniekiem daudz būtiskāki ir jautājumi par Latvijas Stratēģiskajā plānā 2021.-2027. gadam iekļautajiem atbalsta pasākumiem mazo un vidējo saimniecību atbalstam, par pasākumiem un finansiālu atbalstu jaunu lauksaimniecības un citu nozaru uzņēmēju ienākšanai lauku apvidos, par inovatīvu, lauksaimniekiem pieejamu un videi draudzīgu risinājumu ieviešanu lauksaimnieciskajā ražošanā, par lauku uzņēmējdarbības un iedzīvotāju vidusslāņa palielināšanu. Aicinām pievērst vairāk uzmanības galvenajam – LAP 2027 izstrādei, kurā Latvijai izvirzīti nopietni vides un saimniecību izturētspējas mērķi.»

Kā norādīts iepriekš, tieši prakses atšķirības, lielos apmēros izmantojot sintētiskos pesticīdus vai izmantojot dabai draudzīgas metodes, ir tās, kas vides ietekmes ziņā un arī sabiedrības acīs sadala lauksaimniekus divās krasi atšķirīgās daļās. Atbalstām ministra Pleša sacīto, ka patiesi ilgtspējīgai saimniekošanai jābūt ikviena Latvijas lauksaimnieka pašmērķim (https://www.delfi.lv/news/versijas/arturs-toms-pless-jarada-lidzsvars-starp-tautsaimniecibas-attistibu-un-apkartejas-vides-veselibu.d?id=53282319).

Plašāka informācija: Raivis Bahšteins, biedrības «Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija» lauksaimniecības politikas eksperts 

Tālr. 29495001, e-pasts This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.