Lauksaimnieku organizāciju domas dalās – LBLA, LBB un LZF neatbalsta prasību Plešam atvainoties

Pēc Eiropas hitu radio raidījumā Zaļā zona 20. maijā izskanējušā sižeta, kurā ķīmisko lauksaimniecības pesticīdu lietotāji nosaukti par bišu masu slepkavām, atsevišķas industriālo lauksaimnieku lobija organizācijas reaģēja asi, pieprasot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša atvainošanos, bet to biedriem sociālajos tīklos – pat ministra demisiju. 

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Zemnieku federācija uzskata, ka situācija pārlieku dramatizēta (sākot ar to, ka izteikumu autors nemaz nav ministrs Plešs) un noraida šīs prasības vairāku iemeslu dēļ. Tāpat organizācijas paziņo, ka nepiedalīsies «plaša mēroga lauksaimnieku protesta akcijās,» ar kuru rīkošanu ministram piedraudējušas pesticīdu lobija organizācijas ar biedrību Zemnieku saeima priekšgalā. 

Lauksaimniecībā izmantotie ķīmiskie pesticīdi patiešām paredzēti, lai apkarotu un nogalinātu tās dzīvās radības, kas uz lauka ir nevēlamas. No šo vielu lietošanas cieš visi apputeksnētāji, tostarp arī bites, – un jo sevišķi tajos gadījumos, kad pesticīdi lietoti neatbilstoši noteikumiem, piemēram, vēja apstākļos vai laikā, kad izlido bites. Jāatzīmē, ka Latvijā ir vairāk nekā 4 tūkstoši bioloģiski sertificētu saimniecību un aptuveni 3 tūkstoši biškopības saimniecību, tātad vismaz 7 tūkstošos saimniecību netiek lietoti ķīmiskie pesticīdi, kas ne tikai apdraud apputeksnētājus, bet rada arī citus vides riskus. Līdz ar to nevaram piekrist apgalvojumam, ka ar Eiropas hitu radio sižetā izskanējušajiem izteikumiem «diskreditēta un publiski apmelota Latvijas lauksaimniecības nozare». 

Tāpat LBLA, LBB un LZF ieskatā ir nepieņemami pieprasīt ietekmēt Eiropas hitu radio veidoto saturu, iejaucoties ne tikai žurnālistu darbā, kas strādājuši pie konkrētā sižeta, bet arī cenšoties rediģēt viedokļus, kas pausti raidījumā, jo tas uzskatāms par uzbrukumu vārda brīvībai. «Sižeta saturs atspoguļo diskursu par pesticīdu lietošanu, kas strauji aktualizējies sabiedrībā. Tādēļ sižetā nesaskatām neko aizvainojošu, tieši pretēji – tas veicina turpmāku diskusiju par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm Latvijā,» norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis. 

Arī Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze vērš uzmanību, ka notiekošais ir mēģinājums izmantot politiku, lai ietekmētu mediju darbu: «Nav pieņemami, ka demokrātiskā mūsdienu sabiedrībā kāds  pieprasa politiķiem, šoreiz ministram, ieviest cenzūru, ierobežojot mediju un žurnālistu radošo un profesionālo darbību. Šajā gadījumā, izceļot bišu bojāejas problēmas, medija izvēlētā forma ir bijusi ļoti tieša, bet pilnībā atbilst patiesībai, jo pesticīdi ir indes, kas nobeidz augus, gliemežus, pat zīdītājus un, protams, arī bites un citus apputeksnētājus. Satversmes 100. pants aizliedz cenzūru un dod tiesības brīvi runāt visiem mūsu pilsoņiem.» 

Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka uzsver, ka «visiem lauksaimniekiem ir atbildīgi jāsaimnieko, ievērojot sabiedrības un vides veselību. Situācija tiek dramatizēta, tāpēc nepieciešama diskusija ar sabiedrību. Jau pašlaik daudz lauksaimnieku strādā ar cilvēka veselībai un videi drošām metodēm, un turpmāk jārod risinājumi, lai lauksaimniecības nozare Latvijā arvien efektīvāk spētu vairot ne tikai labklājību, bet arī bioloģisko daudzveidību.»

Uzskatām, ka pesticīdu izmantotāju asā reakcija norāda uz to, ka turpmāk nepieciešams palielināt Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu, kas paredzēts vides jautājumu aktualizēšanai medijos, tostarp – lai padziļināti skaidrotu dažādu saimniekošanas metožu ietekmi uz vidi un sabiedrību. Tāpat LBLA, LBB un LZF ir neizprotams arī Zemkopības ministrijas publiskotais paziņojums, tiražējot lobija izteikumus, nevis izvērtējot notikušo caur sabiedrības interešu prizmu. Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīta sacītais, ka «šis mēģinājums pretnostatīt Latvijas lauksaimniekus Latvijas sabiedrībai ir ļoti negodīgs un melīgs,» ir sabiedrības maldināšana. Tieši prakses atšķirības, lietojot sintētiskos pesticīdus vai izmantojot dabai draudzīgas metodes, ir tās, kas vides ietekmes ziņā un arī sabiedrības acīs sadala lauksaimniekus divās krasi atšķirīgās daļās. 

Plašāka informācija: Raivis Bahšteins, biedrības «Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija» lauksaimniecības politikas eksperts 

Tālr. 29495001, e-pasts This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. 

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn