Kā rīkoties, kad lācis izpostījis bišu saimes?

Vidzemē

Biškopim jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldes, Vidzemes reģionālajai administrācijai
Kārļukalna birojs, «Kārļukalns»
Drabešu pagasts, Amatas novads, LV-4101
Dabas aizsardzības daļas vadītāja
Ilze Strauta
tel.: 29355919
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Latgalē

Biškopim jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldes, Latgales reģionālajai administrācijai
Rēzeknes birojs, Galdnieku ielā 8, Rēzekne, LV-4601
Dabas aizsardzības daļas vadītāja
Aina Skredele
tel.: 29443384
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki izveidos komisiju, kas ieradīsies konstatēt notikušo un sastādīs aktus, lai biškopis varētu pretendēt uz kompensāciju.

!!! Svarīgi, lai postījumi būtu sākotnējā izskatā, ja biškopis notikuma vietu būs uzkopis – komisijai nebūs ko konstatēt (fotografēt var, bet tas neko nedod, ja postījumi nav redzami dabā). Komisija ņem dzīvnieka DNS paraugus, ja kaut kur redzamas lāča spalvas vai izkārnījumi – arī tos labāk neaiztikt, bet parādīt komisijai.

!!! Svarīgi, lai biškopis būtu uzstādījis atbaidošas ierīces – savilcis lentas ar skārda grabuļiem, biedēkļus, smaržu avotus un tamlīdzīgi. Tomēr nekas nav drošāk par pareizi uzstādītu elektrisko ganu!

Ja prevencija nebūs veikta – kompensācija nepienāksies.

2018. gadā biškopji saņēma kompensācijas.

2019. gadā kompensācijas ir aprēķinātas, taču sakarā ar līdzekļu trūkumu izmaksas kavējas. LBB uzrakstīja vēstuli un saņēma atbildi, ka līdzekļi tiek meklēti.

Raksta turpinājumā esmu apkopojis šobrīd aktuālo informāciju: nelielu situācijas apskatu un galvenos vilcienos informāciju, kas būtu jāievēro uzstādot elektrisko ganu. Aicinu biškopjus man (Juris Šteiselis) rakstīt, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., un dalīties ar savu pieredzi gan par prevencijas pasākumiem, gan elektrisko ganu uzstādīšanu.

Situācijas apskats

Latvijas biškopji ar lāču postījumiem bišu dravās pirmoreiz saskārās 1976. gadā, kad izvedot bites ganībās uz Karēliju, iepazina, cik ļoti lācim garšo medus un uz ko šis dzīvnieks ir spējīgs, lai piekļūtu kārotajam našķim.

Vēlākajos gados parādījās informācija no Igaunijas, ka tur mežos ir atgriezušies pekaiņi un uzbrukumi bišu stropiem kļuvuši par ierastu, ikdienišķu parādību. Pēc Igaunijas Biškopības biedrības datiem 2011. gadā Igaunijā lāči izpostīja 87 bišu saimes 25 biškopjiem, 2013. gadā uz lāču sirdsapziņas 157 bišu saimes 46 biškopju dravās, bet 2015. gadā – 288 bišu saimes 78 dravās (2017. gadā 323 bišu saimes), kas norāda uz iespaidīgi progresējošu postījumu gadījumu skaitu.

Ilgāku laiku, jau kopš pagājušā gadsimta nogales – astoņdesmitajiem gadiem, par lāču uzbrukumiem Latvijas bišu dravām skaļi sūdzējās tikai viens biškopis no Igaunijas pierobežas. Citāts no “Delfiem”(2006. gads): "Limbažu rajona Staiceles biškopis Jānis Grāvītis no lāču uzbrukumiem cieš jau 27 gadus. Iepriekš viņš teica, ka šie dzīvnieki viņam jau izpostījuši 105 bišu saimes. Tagad viņš uzstādījis elektriskos ganus, bet visefektīvākā metode, kā izvairīties no lāčiem, ir novietot bišu stropus pēc iespējas tālāk no mežiem." https://www.delfi.lv/news/national/politics/zemkopibas-ministrija-pagaidam-nepalidzes-biskopjiem-cina-ar-laciem.d?id=15032961

Pēdējo gadu aktuālā informācija norāda, ka lāči Latvijā parādās aizvien biežāk (tos fiksē mednieku videokameras pie meža dzīvnieku barotavām) un izskatās, ka tie apmetušies pie mums uz dzīvi (iepriekš pieņēma, ka jaunie tēviņi ieklejoja no Igaunijas un Krievijas, tagad nofilmētas arī mātītes ar bērniem). Pie tam, lāči sākuši postīt Latvijas bišu dravas – bieži un plašā teritorijā. Un vairs ne tikai pierobežā, bet arī iekšzemē.

Jaunākā, aktuālā informācija

Pirmos nopietnos ziņojumus par ievērojamu skaitu lāču uzbrukumu LBB birojā saņēmām 2018. gadā. Pirms tam lāču postījumiem bija gadījuma raksturs – pa kādai bišu saimei. 2018. gadā biškopji LBB ziņoja jau par aptuveni 70 izpostītām bišu saimēm trīs reģionos:

  • Igaunijas pierobežā Rūjienas pusē (ap 30 bišu saimes),
  • Baltinavas novadā (ap 15 bišu saimes) un Tilžas pagastā (dažas bišu saimes),
  • Pāles pagastā, Limbažu novadā (ap 20 bišu saimes), ko par pierobežu nu nekādi vairs nevar uzskatīt.Iespējams, ka bez ziņotajiem postījumiem bija arī postījumi, par kuriem biškopji neziņoja, vai arī par kuriem nebija vērts ziņot, jo bišu saimes izdevās glābt.

Biškopji par nodarītajiem postījumiem tika aicināti ziņot Dabas aizsardzības pārvaldes attiecīgā reģiona administrācijai un ja saime zaudēta – pēc komisijas ierašanās un papīru aizpildīšanas, varēja pretendēt uz kompensāciju (saskaņā ar 2016. gada7. jūnija MK noteikumiem Nr. 353).

Tā kā tas bija pirmais gads, kad Latvijas biškopji tik plašā mērogā saskārās ar lāču postījumiem, biškopju reakcija bija daļēji neadekvāta – kāds cerēja, ka notikušajam gadījuma raksturs un otrreiz tas vairs neatkārtosies, cits nobijās no formalitāšu kārtošanas, vēl kāds nevarēja pretendēt, jo vai nu pats nebija neko darījis, lai savu dravu sargātu no lāča vai arī – drava nebija reģistrēta un Dabas pārvaldē nonāca tikai 8 biškopju pieteikumi.

2019. gadā par lāču postījumiem Latvijā Dabas pārvaldē saņemti jau 26 pieteikumi par 113 bišu saimju izdemolēšanu no biškopjiem šādos pagastos:

  • Sērenes pagasts,
  • Inešu pagasts,
  • Salacgrīvas pagasts,
  • Bērzkalnes pagasts,
  • Liezēres pagasts,
  • Grundzāles pagasts,
  • Mālupes pagasts,
  • Kubulu pagasts,
  • Sarkaņu pagasts

Dabas aizsardzības pārvaldē pieņemti 15 lēmumi par kompensācijām 20 000 eiro vērtībā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/lubanas-novada-lacis-izposta-bisu-dravu-kurzeme-gaida-pirmo-pupolu-medu.a354449/

Ir sācies 2020. gads, jauna biškopības un lāču aktivitātes sezona. Pirmie lāču postījumi jau fiksēti arī šogad aprīļa sākumā. Un atkal – ne jau vairs pierobežā, bet Vidzemes centā – Lubānas novadā.

Kā pasargāt bišu saimes no lāču uzbrukumiem

Lācis un medus lācis. Pēc somu kolēģu stāstītā varam secināt, ka mūsu reģionā mītošie brūnie lāči dalās divās kategorijās – lāčos un meduslāčos (tas nav zinātnisks termins). Savvaļā lāčiem medusbites šobrīd praktiski nav pieejamas. Līdz ar to, lāča tieksme pēc bišu periem un medus (medus nav tas galvenais kārums, kas interesē lāčus, kā daudzi kļūdaini domā) nav instinktu saraksta priekšgalā, bet dziļi gēnos tā sēž. Lācis barojas ar mežā pieejamām dabas veltēm. Uz rudens pusi tam jāuzbarojas, tādēļ tas patērē visa veida pieejamo barību, kas bagāta ar cukuriem. Interese par medu slēpjas lāča pakausī līdz brīdim, kad pekainis savā ceļā, barības meklējumos, sastop bišu saimi. Reiz nogaršojis bišu produktus, lācis no vienkārša lāča kļūst par meduslāci. Meduslācis no vienkārši lāča atšķiras ar to, ka ja reiz viņa barības meklējumu apgaitā ir iekļauta vieta kur atrodas bites, tad tā maršrutā paliek uz ilgiem laikiem.

Attīstoties biškopībai un izplešoties lāču populācijas areāla robežām, neizbēgami notiek tas, ka aizvien biežāk lāči atrod dravas novietnes. Lācis pārtikas meklējumos ir ļoti radošs dzīvnieks, tādēļ savā ceļā satapis bišu saimes, lācis ātri vien izpēta un novērtē potenciālos labumus, ko šādā vietā var gūt. Galvenais ir neļaut lācim iet soli tālāk – no parastā brūnā lāča kļūt par brūno meduslāci (ja vien viņš jau par tādu nav kļuvis kādā citā dravā).

Biškopja atbildība – darīt visu iespējamo, lai lāci no dravas atbaidītu. Tas nav viegls un vienkāršs uzdevums, taču izpildāms tas ir. Galvenais biškopja palīgs šajā cīņā ir elektriskais gans. Tiesa gan, lācis ir ļoti spēcīgs dzīvnieks un kā raksta biškopji, kas dzīvo zemēs, kur lāči ir biškopja kaimiņi ikdienā, arī elektriskais gans palīdz līdz brīdim, kad lācis ir sapratis, ka, pirmkārt, gana stieplēs plūstošā strāva viņu nenogalina un, otrkārt, stropā ir atrodams kaut kas ļoti garšīgs un barojošs!

Kanādas provinces, Britu Kolumbijas valdības izdotajā infolapā (Apiculture Bulletin #101, British Columbia) teikts: "Praktiski visas Britu Kolumbijas daļas ir lāču valsts teritorija. Lāčus pievilina medus bišu saimes, jo bišu periem ir augsta pārtikas vērtība. Vasarā lāči klīst ļoti tālu, lai sevi nobarotu ziemai. Daudzās teritorijās lāču draudi ir tik lieli, ka jāveic piesardzības pasākumi. Elektriskie žogi ir visefektīvākie, ja vien lāči jau iepriekš nav sirojuši kādā dravā."

Izskatās, ka lāči Latvijā ir ieradušies uz palikšanu. Biškopjiem būs vien jāmācās ar tiem sadzīvot. Galvenā mācība (lai neteiktu, ka neesam brīdinājuši) – maksimāli rūpēties, lai lācis nepiekļūtu stropiem, nenogaršotu perus un medu un no parasta, pa mežu klaiņojoša ķepaiņa nepārvērstos par īstu meduslāci!

Elektriskais gans – līdzeklis lāču uzbrukumu ierobežošanai

Dažas atziņas par elektriskajiem ganiem

  • Žogs ar vismaz 2 stieplēm, labāk 3 un vairāk. Jāņem vērā, ka, piemēram, somi iesaka ar vismaz 4 stieplēm, jo tur lāči jau ir bieži viesi dravās.
  • 30 cm no zemes pirmā stieple, 70 cm otrā (augšējā), ja tikai divas stieples (tā lai pats var pārkāpt, lācis nelec).
  • Somi iesaka: Žoga izejas spriegumam jābūt 4000-9000V. Latvijā SS-ā sludinājums ka piedāvā el. ganus ar 8000 Džouliem – iespējams kāda kļūda: ES maksimālās jaudas limits ir 10 J.
  • Stabi pa perimetru, ik pa 2,5 m, stūros atbalsts (ja dzen impregnētos koka mietus, var bez atbalsta), stieple caur cilpām (lai slidinās), viena visā garumā, gali ar atsperēm, kas reizē ir arī vārti.
  • Ja stieple, nevis lenta (Priekuļos gan piedāvā lentu 4 cm, kas ir labāk pamanāma), tad lētāk, tikai jārēķinās, ka stiepli uz metriem nepārdod, būs jāpērk iepakojums 500 m. Tas pats arī par lentu. Stieple cinkota, rūsoša neder. Var izmantot cinkotu dzeloņstiepli (ja vilna aizķersies stieplē, saņems ilgāk sitienus – ilgāk atcerēsies – biškopja versija).


Dravas novietne aprīkota ar elektrisko ganu.

Kalkulācija elektriskajam ganam (perimetrs - 10 m x 10 m, attālums starp stabiem 2,50 m).

  EUR m skaits EUR/m
Elektriskais gans – Agri 2500* 98,00       
 Lenta 4 cm (2 kārtas)* 8,00 40 2 0,10
Sazemējuma vietas (1 m dziļi)* 21,00   2 10,50
Vārtiņu komplekts*  10,00   2 5,00
Izolatori parastie** 7,20   24  0,30
Izolatori stūru** 2,40   8 0,30
Stabi (virpoti, impregnēti, spicēti 80x1800)** 36,80   16 3,00
Akumulators 65 Ah** 80,00      
Kopā: 263,00       

*SIA “Priekuļu Mašīnu stacija”, Izstādes iela 4, Priekuļi. Konsultants: 29101446; Elektriskais gans - Agri 2500; http://www.masinustacija.lv/lv/kazam-1/elektriskie-gani/
**Cits piegādātājs, cenas vidēji pieejamās, visas ar PVN. Konkrētā kalkulācijā iespējamas citas cenas.

Elektriskā gana izmaksas komplektam Agri 2500 ir 263 eiro, tomēr tās var samazināt, ja impulsu ģeneratora barošanai izmanto spriegumu no tīkla (tuvu ēkām), neizmanto akumulatoru un 4 cm žoga lentas vietā lieto stiepli. Tad aptuvenās izmaksas ir 177 eiro.

Vietās, kur elektriskais tīkls nav pieejams un akumulatora uzlādēšana ir apgrūtināta, uzlādēšanai var izmantot saules paneli. Šāda elektriskā gana izmaksas ir gandrīz 600 eiro.

Kalkulācija elektriskajam ganam ar saules paneli (perimetrs - 10 m x 10 m, attālums starp stabiem 2,50 m).

  EUR  m skaits EUR/m
Elektriskais gans – PUHU 1507* 415,00      
Lenta (4 kārtas)  16,00  40 4 0,10
Sazemējuma vietas (1 m dziļi) 31,50   10,50
Vārtiņu komplekts 20,00   4 5,00
Izolatori parastie  14,40   48 0,30
Izolatori stūru 4,80   16 0,30
Stabi (virpoti, impregnēti, spicēti 80x2400) 89,60   16  3,00
Kopā: 591,00        

*Aprēķinos izmantots tas pats princips un piegādātāji, kā elektriskā gana - Agri 2500 kalkulācijā.

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn