|
Katru gadu Latvijas biškopības biedrībā interesējas gan biškopji, gan zemes īpašnieki un pat policijas pārstāvji, kuriem ir nepieciešamas palīdzēt iedzīvotājiem atrisināt strīdus par bišu saimju novietošanu uz zemes īpašumiem.
Latvijas likumdošanā saimju novietošanu reglamentē Civillikums, kas savā ziņā ir unikāls, jo daudzās Eiropas valstīs šī joma nav reglamentēta likumdošanā un, tas rada problēmas ne tikai biškopjiem, bet arī iedzīvotājiem, policistiem un tiesnešiem, kuriem nākas lemt par strīdiem. Latvijā šādas problēmas nav, jo Civillikums ļoti precīzi nosaka saimju novietošanas attālumus.
CIVILLIKUMS PANTI, KAS ATTIECAS UZ BIŠKOPĪBU
3.daļas - Lietu tiesības,
3.nodaļas - Īpašums,
5.apakšnodaļa - Īpašuma aprobežojumi
1101. pants
Bišu saimes var novietot: uz laukiem – vismaz piecpadsmit metrus, bet pilsētās un ciemos – vismaz divdesmit piecus metrus no satiksmes ceļiem vai kaimiņu zemes robežas, skaitot šo atstatumu no stropa vidus līdz ceļa malai vai robežai. Ja drava iežogota, uz laukiem vismaz ar divi metri, bet pilsētās un ciemos – divi ar pusi metru augstu ciešu sētu vai dzīvžogu, tad bišu saimes var novietot neatkarīgi no minētiem atstatumiem.
Komentārs
Ja biškopis neievēro civillikuma prasības, tad to var fiksēt policijas darbinieki un sastādīt protokolu. Ja likuma neievērošanas dēļ citām personām ir zaudējumi, tad biškopim tie būs jāatlīdzina savstarpēji vienojoties vai saskaņā ar tiesas lēmumu, ja strīds nonācis līdz tiesai. Ja kaitējums tiek nodarīts cilvēka veselībai, piemēram, smaga slimība vai nāve alerģijas rezultātā, tad var iestāties kriminālatbildība.
Ja biškopis ir ievērojis likumā noteiktos attālumus saimju novietošanai, tad nekādas pretenzijas pret biškopi nevar tikt apstiprinātas.
Latvijā nav spēkā cita likumdošana kā tikai civillikums, kas reglamentētu bišu saimju izvietošanu uz īpašuma. Ja biškopis izvieto saimes uz citiem piederošas zemes, tad par to vienojas saskaņā ar civillikumu mutiski vai rakstiski.
Visi strīdi par saimju novietošanu par tuvu cita biškopja saimēm vai nektāraugiem ir biškopju ētikas jautājums. Šos strīdus var risināt tikai savstarpēji vienojoties nevis iesaistot valsts institūcijas.
Būsim godīgi pret sevi un saviem kolēģiem!!!
2.apakšnodaļas – Īpašuma iegūšana,
936., 937., 938., 939. pants
936. Īpašuma tiesība uz savvaļā dzīvojošām bišu saimēm pieder zemes īpašniekam, uz kura zemes saime atrodas.
937. Bišu īpašniekam ir tiesība sekot savam spietam arī uz viņam nepiederošas zemes, pie kam viņam jāatlīdzina svešas zemes īpašniekam nodarītie zaudējumi.
Spieta īpašnieks zaudē īpašuma tiesību uz aizlidojošo spietu, ja viņš tam neseko un 24 stundu laikā pēc spieta nomešanās nepieteic savas tiesības personai, kas spietu saņēmusi vai pārzina zemi, uz kuras spiets nometies.
938. Ja spiets salaižas otra biškopja stropā pie tur esošām bitēm, tad spieta īpašnieks zaudē uz to savas tiesības.
939. Prasība par īpašuma tiesību uz aizlidojušu spietu noilgst mēneša laikā, skaitot no spietošanas dienas.
Materiālu sagatavoja
Armands Krauze
LBB Valdes priekšsēdētājs
|
