Ziemeļeiropā biškopju organizāciju vēsture iesniedzas 19. gadsimta vidū, precīzāk, tā otrajā pusē.

19. gadsimts bija laiks, kad veidojās tas pamats uz kura vēlāk, 20 gadsimtā, attīstījās zinātne, rūpniecība un arī lauksaimniecība. Pasaules biškopībā 19. gadsimta vidus ir raksturīgs ar racionālās biškopības dzimšanas laiku un, neizbēgami, biškopībai kļūstot ienesīgākai, pieauga lauksaimnieku interese par šo nozari. Ieinteresētiem cilvēkiem vienmēr ir par ko parunāt, apmainīties viedokļiem un pakāpeniski rodas interese apgūt jaunas zināšanas un zināmā mērā arī pabalstīt vienam otru. Un te nāk talkā tāds instruments, kā biedrība. Cunftes, amatu brālības un tamlīdzīgas organizācijas pazīstamas jau kopš „ļoti sirmas” senatnes, taču biškopībai tas bija kas jauns.