Smeļamies iedvesmu citās valstīs un mēģinām rast sadarbības iespējas starp ražotājiem un uzņēmumiem savā valstī. Aizbraucot uz Vāciju pieredzes apmaiņā, lai izprastu citas valsts kooperatīva izveides panākuma atslēgu, sapratu tikai vienu – nekas citādāks jau nav, jo normatīvie akti un likumdošana, kas darbojas visā Eiropas Savienībā, ir vienāda. Protams, ir dažas nianses, kā, piemēram, kooperatīva atzīšana, ko pie mums ir iespējams izvēlēties – iziet kooperatīva atzīšanu uzreiz un izmantot sniegtās atbalsta priekšrocības vai tomēr atlikt atzīšanu un kooperatīva attīstību veidot pašu spēkiem. Savukārt Vācijā atzīšana ir jāiziet uzreiz, jau izveidojot kooperatīvu. Visam pamatu pamats ir vienkāršs vārds – uzticība –, uz kā balstās kooperatīva darbība, jo apvienojas partneri ar vienu mērķi – realizēt kopīgi saražoto produkciju vai sniegt pakalpojumu, un, ja pamatā nebūs uzticības vadītājam un cits citam, kooperatīvs nespēs pastāvēt vai tā “mūžs” būs ļoti īslaicīgs.

Izveidojot kooperatīvu, tiek izstrādāta taktika preču noietam – kur saražotā produkcija tiks realizēta. Tur mums ir, ko mācīties, jo Vācijā ir izveidota mazo tirdzniecības veikalu ķēde, kurā tiek realizēti bišu produkti, un vispirms tas ir vietējais tirgus, savukārt pārējā produkcija tiek eksportēta. Jūtams valsts iekšējās struktūras sakārtotības līmenis un uzņēmēja, lauksaimnieka domāšanas līmenis, kas ļoti atšķiras no Latvijā dzīvojoša uzņēmēja un patērētāja.

Runājot par biškopību – kooperatīvs šajā nozarē Vācijā nav izveidots. Jautājums – kāpēc? Tam ir vairāki iemesli:

  • lielo biškopju īpatsvars ir mazāks par 1%;
  • pusprofesionāli biškopji – 3%;
  • biškopji, kas darbojas hobija līmenī (līdz 25 bišu saimēm), ir visvairāk – 96%, viņi ražo savam pašpatēriņam un pārdod produkciju vietējā tirgū, bet mazākos apjomos;
  • iedzīvotāju īpatsvars valstī ir lielāks;
  • klimata īpatnības, biškopju vecums u.tml.

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka lielākā daļa ir hobija tipa biškopju. Ja biškopja pārziņā ir līdz 30 bišu saimēm, tad nav jāiesniedz ienākumu deklarācija valstij, savukārt  biškopjiem, kuru dravā ir vairāk nekā 30 bišu saimes, obligāti jāiesniedz ienākumu deklarācija, uzrādot ienākumus, un no tiem jāmaksā nodoklis.

Vācijā liels daudzums medus tiek iepirkts no citām valstīm un ir pieprasījums pēc tādiem biškopības produktiem kā ziedputekšņi, bišu maize, jo tos ražo mazos apjomos, turklāt daudzi biškopji neiegūst nemaz, jo nesaskata šī darba rentabilitāti;  šeit arī paveras tirgus iespējas.

Par kooperāciju Latvijā – viss ir iespējams un atkarīgs no pašiem biškopjiem un viņu vēlmes sadarboties, uzticēties, kopēja mērķa vadītiem, realizēt savu produkciju. Te paveras Latvijas dabas priekšrocības augu dažādībā un arī biškopības produktu sortimenta priekšrocība. Apvienojoties lielajiem biškopjiem, ir vieglāk apgūt gan vietējo, gan arī ārējo tirgu, tomēr visam pamatā ir ne tikai ražotājs, bet arī kooperatīva vadītājs, kurš gatavs uzņemties atbildību, lai vadītu un attīstītu kooperatīvu.

Sākums vienmēr ir grūts, ir nepieciešami finansiāli un materiāli ieguldījumi un, protams, paša biškopja aktīvs darbs kooperatīva veidošanas un attīstīšanas procesā. Katrs ražotājs grib saņemt savu peļņu uzreiz, bet kooperatīva izveides procesā jārēķinās, ka pāris gadus var būt tikai ieguldījumi, atdeve būs, labākajā gadījumā, sākot ar trešo gadu, un, no šī aspekta raugoties, protams, katrs sāk aprēķināt izdevīgumu – varbūt tas ir mūsu klupšanas akmens? Tad, kad biškopji būs gatavi apvienoties, sadarboties un uzticēties, tad arī tiks izveidots kooperatīvs biškopības nozarē, bet to rādīs laiks!

Rakstu sagatavoja:
Žanna Gutova
Latvijas Biškopības biedrības konsultante


Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn